SOFIJA, 2010. gada 9. decembris. JaunÄs ES dalÄ«bvalstis un HorvÄtija saskaras ar problÄ“mu, kas daudzÄs Rietumu valstÄ«s bijusi aktuÄla jau gadiem - sabiedrÄ«bas novecošana palielina nepieciešamÄ«bu pÄ“c ilgtermiņa aprÅ«pes pakalpojumiem. Tas sagÄdÄ divtik lielas grÅ«tÄ«bas, jo, no vienas puses, ir mazÄk potenciÄlo aprÅ«pÄ“tÄju, kuri rÅ«pÄ“tos par cilvÄ“kiem, kam tas nepieciešams, no otras puses, samazinÄs darbspÄ“jÄ«go iedzÄ«votÄju skaits, un tas mazina valsts finansiÄlÄs iespÄ“jas atvÄ“lÄ“t lielÄkus lÄ«dzekļus ilgtermiņa aprÅ«pei. Nepieciešams nodrošinÄt vispÄrÄ“ju ilgtermiņa aprÅ«pi un tÄs labÄku koordinÄ“šanu. PÄ“tÄ«jums "Ilgtermiņa aprÅ«pes politika vecÄka gada gÄjuma iedzÄ«votÄjiem jaunajÄs ES dalÄ«bvalstÄ«s un HorvÄtijÄ: izaicinÄjumi un iespÄ“jas", kuru Pasaules Banka prezentÄ“ja SofijÄ, analizÄ“ - kas nodrošina aprÅ«pi un kas par to maksÄ. BulgÄrijas NodarbinÄtÄ«bas un sociÄlÄs politikas ministrijas un VeselÄ«bas ministrijas organizÄ“tajÄ seminÄrÄ ar pÄ“tÄ«juma rezultÄtiem tika iepazÄ«stinÄti politikas veidotÄji no BulgÄrijas, Polijas, Latvijas un HorvÄtijas. „Ja vÄ“rtÄ“jam, kÄ dažÄdas valstis ir risinÄjušas šo problÄ“mu, ir skaidrs, ka nepastÄv risinÄjums -“viens izmÄ“rs der visiem", paskaidroja Johannes Koettl (Johanes Koetls), Pasaules Bankas Eiropas un CentrÄlÄs Ä€zijas CilvÄ“kresursu attÄ«stÄ«bas nozares ekonomists. „No nodokļu finansÄ“tiem sociÄlÄs drošÄ«bas tÄ«kliem, piemÄ“ram, medicÄ«niskÄs palÄ«dzÄ«bas trÅ«cÄ«gajiem Amerikas SavienotajÄs ValstÄ«s, lÄ«dz visu pakalpojumu finansÄ“šanai no nodokļiem, kÄ tas ir AustrijÄ, vai sociÄlÄs apdrošinÄšanas iemaksÄm kÄ VÄcijÄ un JapÄnÄ, - ir skaidrs, ka visos gadÄ«jumos ir nepieciešams sabiedriskais riska fonds. Balstoties uz mÅ«su pÄ“tÄ«jumu, mÄ“s iesakÄm jaunajÄm Eiropas dalÄ«bvalstÄ«m un HorvÄtijai apsvÄ“rt iespÄ“ju ieviest vispÄrÄ“ju aizsardzÄ«bas sistÄ“mu, kas vÄ“rsta uz visu cilvÄ“ku ilgtermiņa aprÅ«pi." Valstis jau ir sÄkušas risinÄt sabiedrÄ«bas novecošanas problÄ“mu, izstrÄdÄjot ilgtermiņa aprÅ«pes sistÄ“mas ar dažÄdiem politikas instrumentiem. PÄ“tÄ«jums analizÄ“, vai šie pasÄkumi ir pietiekami vai arÄ« nepieciešama plašÄka sistÄ“mas reforma, Ä«paši attiecÄ«bÄ uz ilgtermiņa finansÄ“jumu. Ziņojums izvirza jautÄjumu, kÄdu pieredzi var gÅ«t no tÄm valstÄ«m, kuras saskaras ar šÄ«m problÄ“mÄm jau ilgÄku laiku. IzvÄ“rtÄ“jot literatÅ«ru par finansÄ“šanu un ilgtermiņa aprÅ«pes pakalpojumu sniegšanu, pÄ“tÄ«jums piedÄvÄ sabiedrÄ«bas ilgtermiņa aprÅ«pes politikas veidošanas struktÅ«ru. TÄ attiecas uz ÄetrÄm valstÄ«m - BulgÄriju, HorvÄtiju, Latviju un Poliju. AanalizÄ“jot pašreizÄ“jo ilgtermiņa aprÅ«pi šajÄs valstÄ«s, politikas veidotÄjiem izvÄ“rtÄ“šanai tiek piedÄvÄtas vairÄkas iespÄ“jas. PÄ“tÄ«jums jaunajÄm ES dalÄ«bvalstÄ«m un HorvÄtijai aicina izmantot ESAO (EkonomiskÄs sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizÄcija) valstu pieredzi. Viens no ziņojuma galvenajiem secinÄjumiem ir, tas, ka visÄs ÄetrÄs valstÄ«s, finansÄ“jumu un pakalpojumu sniegšana ilgtermiņa aprÅ«pei tiek nodrošinÄta gan veselÄ«bas, gan sociÄlajÄ jomÄ. PamatÄ pakalpojumu nodrošina valsts, un tikai neliela loma šo pakalpojumu sniegšanÄ ir privÄtajam sektoram un NVO. TurklÄt pÄ“tÄ«jumÄ konstatÄ“ts, ka Äetras valstis piemÄ“ro gan materiÄlo, gan cita veida palÄ«dzÄ«bu ilgtermiņa aprÅ«pes nodrošinÄšanÄ. VisÄs šajÄs valstÄ«s skaidras naudas pabalstu programmas tiek pÄrvaldÄ«tas, izmantojot sociÄlÄs palÄ«dzÄ«bas sistÄ“mas. HorvÄtijÄ, PolijÄ, un LatvijÄ sociÄlÄs palÄ«dzÄ«bas sistÄ“ma ietver arÄ« pabalstus, kas nav tiešs maksÄjums, bet finansÄ“jums sociÄlÄs aprÅ«pes namiem. Ja vecÄka gadagÄjuma persona dzÄ«vo sociÄlÄs aprÅ«pes namÄ, naudas pabalsts tiek tiešÄ veidÄ nodots šai iestÄdei. BulgÄrijÄ un PolijÄ pabalsti tiek sadalÄ«ti starp sociÄlÄs un veselÄ«bas aprÅ«pes sektoru. BulgÄrijÄ sociÄlÄs palÄ«dzÄ«bas sistÄ“ma nodrošina skaidras naudas pabalstus. Bet LatvijÄ privÄtie aprÅ«pes sniedzÄ“ji nesaņem skaidrÄs naudas pabalstu. TurklÄt visas Äetras valstis, šÄ·iet, lielÄ mÄ“rÄ nodrošina ilgtermiņa aprÅ«pi atbilstošajÄs iestÄdÄ“s.
Vadoties pÄ“c ESAO valstu pieredzes, tiek ieteikti pieci virzieni politikas reformÄm nÄkotnÄ“:
(I) No medicÄ«nas uz sociÄlajiem pakalpojumiem: Daudzi cilvÄ“ki un viņu Ä£imenes vÄ“ršas veselÄ«bas aprÅ«pes iestÄdÄ“s, slimnÄ«cÄs, kad bÅ«tÄ«bÄ viņiem bÅ«tu nepieciešama sociÄlÄ aprÅ«pe. Šajos gadÄ«jumos veselÄ«bas aprÅ«pes nozares sniegtÄ ilgtermiņa aprÅ«pe varÄ“tu bÅ«t gan neatbilstÄ«ga, gan nerentabla.
(II) No iestÄžu nodrošinÄtiem uz sabiedriski nodrošinÄtiem pakalpojumiem: LielÄkajÄ daÄ¼Ä šo valstu nepastÄv sabiedriski nodrošinÄta aprÅ«pe, piemÄ“ram, dienas aprÅ«pe, ikdienas palÄ«dzÄ«ba un mÄjas aprÅ«pe. VairumÄ gadÄ«jumu pacienti vÄ“las saņemt aprÅ«pi savÄs mÄjÄs un bieži tas ir arÄ« ekonomiski efektÄ«vÄkais risinÄjums.
(III) No sadrumstalotÄ«bas uz koordinÄ“tu palÄ«dzÄ«bas sniegšanu: Ä«paši šis princips bÅ«tu jÄievÄ“ro sociÄlÄs un veselÄ«bas aprÅ«pes sektoros, kuros izmaksu un ilgtermiņa aprÅ«pes pakalpojumu fragmentÄcija noved pie izmaksu dalÄ«šanas abu sektoru starpÄ uz pacientu labklÄjÄ«bas rÄ“Ä·ina. BÅ«tiska ir uz pacientu vÄ“rsta aprÅ«pes koordinÄ“šana, izvÄ“rtÄ“jot tÄ vajadzÄ«bas. (IV) No pakalpojumu nodrošinÄšanas sabiedriskÄ sektora ietvaros uz privÄtÄ sektora nodrošinÄtiem pakalpojumiem: NÄkotnÄ“ minÄ“to valstu ekonomiku lielÄ mÄ“rÄ ietekmÄ“s iedzÄ«votÄju aprÅ«pe. PilnÄ«bÄ to nodrošinÄt valsts sektora ietvaros nebÅ«s iespÄ“jams. TÄ vietÄ valsts sektoram jÄdefinÄ“ sava pamata kompetence un ilgtermiņa aprÅ«pes pakalpojumi jÄiegÄdÄjas no privÄtÄ sektora, kas tos var nodrošinÄt. (V) No materiÄliem uz finansiÄliem pabalstiem: skaidras naudas pabalsti ļauj pacientam iegÄdÄties sev nepieciešamos un atbilstošÄkos aprÅ«pes pakalpojumus, lÄ«dz ar to šÄda veida pabalstiem ir liela nozÄ«me neformÄlÄs aprÅ«pes atbalstÄ«šanÄ un veicina privÄtÄ sektora ieinteresÄ“tÄ«bu. KlausÄ«ties LasÄ«t latīņu burtiem VÄrdnÄ«ca - Skatiet detalizÄ“tu vÄrdnÄ«cas ierakstu "Diemžēl nav pieejami dati par pašreizÄ“jÄm izmaksÄm ilgtermiņa aprÅ«pÄ“ visÄs ES dalÄ«bvalstÄ«s," saka Sarbani Chakraborty, (Sarbani ÄŒakraborti) Pasaules Banka vecÄkais veselÄ«bas speciÄlists un viens no galvenajiem ziņojumu autoriem. „Bet, pat bez dziļas finansu analÄ«zes ir skaidrs, ka kavÄ“šanÄs un sabiedrÄ«ba novecošana šajÄs valstÄ«s drÄ«z radÄ«s spiedienu gan uz valsti, gan Ä£imenÄ“m. RÄ«kojoties proaktÄ«vi, apsverot dažÄdas politikas un sÄkot to Ä«stenošanu tÅ«lÄ«t, iespÄ“jams mazinÄt šo spiedienu ilgtermiņÄ." Kontakti: SofijÄ: Ivelina Taushanvoa, (359 2) 96 97 239, itaushanova@worldbank.org VašingtonÄ: Dorota Kowalska, (202) 473-2676, begin_of_the_skype_highlighting (202) 473-2676, end_of_the_skype_highlighting dkowalska@worldbank.org; Natalia Cieslik, (202) 458-9369, begin_of_the_skype_highlighting(202) 458-9369, end_of_the_skype_highlightingncieslik@worldbank.org Papildu informÄcija: www.worldbank.org/eca , www.worldbank.bg |
