Kontaktpersonas: Rīgā: Andrejs Jakobsons (371) 7507057 e-pasts ajakobsons@worldbank.org Toms Baumanis (371) 7220744 e-pasts tbaumanis@worldbank.org Vašingtonā: Merrel J. Tuck (1-202) 473-9516
e-pasts enora@worldbank.org
Rīga, 2005.gada 21.jūlijs ― Ekonomiskās izaugsmes tempi astoņās jaunajās ES dalībvalstīs no Centrāleiropas un Baltijas – Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā un Slovēnijā – 2005.gada pirmajā pusē mazinājās pēc tam, kad pierima ar pievienošanos Eiropas Savienībai saistītais pacēlums investīciju, eksporta, ražības pieauguma un cenu jomā.
tsaucoties uz š.g. jūlija ES8 ceturkšņa ekonomikas ziņojumu, ražošanas apjoma pieaugums kopumā samazinājās 2005.gada sākumā. Reālais IKP pieauguma temps 2005.gada pirmajā pusē visā reģionā (izņemot Igauniju) bija zemāks, visievērojamāk tas bija jūtams Polijā, Slovēnijā un Ungārijā. Un tomēr, piemērojot sezonas koeficientus, vairumā valstu tas saglabājās diezgan nemainīgs (skat. diagrammu). Tajā pašā laikā 2005.gada fiskālie un inflācijas mērķi vairumā reģiona valstu tiek pildīti.
Saskaņā ar ziņojumu, tuvojoties vēlēšanām vairākās ES8 valstīs un turpinoties nepārtrauktiem politiskākajiem manevriem, 2005.gada pirmajā pusē sasniegtais progress reformu jomā bija visai pieticīgs. Galvenā uzmanība tika pievērsta tālākām nodokļu reformām, kas Igaunijā un Lietuvā izpaudās konkrētā rīcībā iedzīvotāju ienākuma nodokļu jautājumos. “Tikmēr nesenā ES nespēja panākt vienošanos par finanšu perspektīvām 2007.-2013.gadam apgrūtināja jauno dalībvalstu finanšu plānošanu vidējā laika termiņā, jo radās neskaidrības ar ES finansējumu nākotnē,” piezīmēja galvenais ziņojuma autors un Pasaules Bankas Eiropas un Centrālāzijas reģiona vadošais ekonomists Tomass Blatts Laursens (Thomas Blatt Laursen).
Pielikums: no ES paplašināšanās gūtās mācības – gadu vēlāk
Pirmajā gadā pēc paplašināšanās strauji pieauga tirdzniecība ne tikai ar esošajām ES dalībvalstīm, bet arī starp jaunajām dalībvalstīm, kā arī starp jaunajām dalībvalstīm un pārējo pasauli. Pēc pievienošanās kapitāla pieplūde jaunajās dalībvalstīs, ieskaitot tiešās ārvalstu investīcijas, uzņēma apgriezienus, bet darbaspēka pārrobežu mobilitāte saglabājās diezgan pieticīga, kas daļēji atspoguļoja vairumā esošo ES dalībvalstu uzliktos pagaidu ierobežojumus.
Pētījumā noskaidrots, ka lauksaimnieki līdz šim ir bijuši galvenie ieguvēji no ES paplašināšanās, un tas atspoguļojās augstākās lauksaimniecības preču cenās un lielākā noietā, kā arī Vienotās lauksaimniecības politikas ietvaros gūtajā atbalstā. Savukārt, visneaizsargātākie bija uzņēmumi, kas nebija savlaicīgi pārstrukturējušies, lai būtu gatavi lielākai konkurencei.
“Pirmspievienošanās periods pavēra būtisku „iespēju logu” reformām, bet iespējams, ka tas var ātri aizvērties pēc iestāšanās ES. Uzņēmumiem, individuāliem cilvēkiem un valdībām, kas adekvāti neaizmantoja šīs iespējas piešķirtās priekšrocības, tagad varētu būt nepieciešams ilgāks laiks, lai sasniegtu vidējo ES dzīves līmeni,” teica pētījuma galvenais autors Tomass Blatts Laursens.
“Iedzīšana prasīs vairāk nekā ES finansējuma apgūšanu, ieskaitot to faktu, ka dažām jaunajām dalībvalstīm ir ierobežota absorbcijas spēja. Laursens uzsvēra, ka nepieciešami tālāki pūliņi makroekonomikas stabilitātes nodrošināšanai un strukturālo reformu turpināšanai, lai uzlabotu investīciju klimatu un paaugstinātu darbaspēka elastību.
Īpašās tēmas: privātās – publiskās partnerības —finanšu riski un institūcijas ES8 valstīs arvien populārākas kļūst privātās – publiskās partnerības (PPP), jo valstis, darbojoties ierobežotu finanšu apstākļos, meklē iespējas atrisināt savas vajadzības pēc lielākām investīcijām, un tāpēc tās vienlaicīgi cenšas atrast labāko risku sadalījumu starp valsts un privāto sektoru, visrentablākos risinājumus un labāku pakalpojumu nodrošinājumu. PPP visplašāk ir attīstījušās Ungārijā (piemēram, automaģistrāle M5), kur acīmredzot budžeta līdzekļu ietaupījums īstermiņā un vidējā laika posmā tiek uzskatīts par būtisku apsvērumu, bez tam PPP apmēri reģionā ir cieši saistīti ar valstu fiskālajām problēmām. Ziņojuma autori atzīmē, ka arī Polijā un Čehijā, mazākā mērā arī Slovākijā, tiek meklētas iespējas paplašināt privātā sektora iesaistīšanos infrastruktūras nodrošināšanā.
Vairumā gadījumu PPP priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajām valsts investīcijām nav pienācīgi noskaidrotas, bieži vien ar tām saistītie fiskālie riski nav adekvāti izanalizēti, atklāti un pārvaldīti, kā arī starptautiskajos grāmatvedības standartos vēl nav iekļautas iespējamās saistības. Ziņojumā ieteikti vairāki veidi, kā stiprināt valstu finanšu institūcijas, lai tās spētu strādāt ar šāda veida risku, ieskaitot nepieciešamo tehnisko spēju paaugstināšanu riska analīzes veikšanai un vadīšanai, kā arī fiskālo risku lielākas caurspīdības nodrošināšanai (atklāšana, ziņošana, auditēšana utt.). Papildus informācija: www.worldbank.org.lv |
RSS